2022. gada oktobrī pieņēmu lēmumu uzņemties pilnu atbildību un attīstīt vDisain Latvijā. Tajā brīdī es biju viens. Pārlasot tā laika piezīmes, redzu, cik ļoti man toreiz vajadzēja paša uzmundrinājumu – rakstītās esejas vairāk kalpoja kā motivācija un atbalsts sev pašam. Lai arī man bija pieredze pārdošanā un komandas vadībā, pāreja no B2C uz B2B segmentu bija kaut kas pilnīgi svešs.

Viena no tā laika esejām bija par tēmu “Bailes, ka nesanāks”. Tajā rakstīju par to, kā dzīve maina manus priekšstatus par pārdošanu un pārbauda manu pārliecību. Lai arī šķiet, ka pārdošana ir pārdošana, B2B un B2C segmenti tomēr ir pilnīgi atšķirīgi.

Es atradu sev mentoru, kurš mani atbalstīja grūtā brīdī, dalījās ar savām zināšanām un palīdzēja ieraudzīt skaidrāku virzienu. No malas vienmēr ir vieglāk saskatīt to, ko pats tajā brīdī neredzi, un, ja šis atbalsts nāk no pieredzējuša un uzticama cilvēka, tas dod spēku spert drosmīgus soļus, pat ja tie sākumā šķiet riskanti. Paldies, Tomam Jančevskim, ka bija man blakus, mācīja un iedrošināja.

Tieši Toms man pastāstīja par BNI – biznesa klubu, kur uzņēmēji regulāri satiekas, lai veidotu kontaktus, iepazītu cits cita darbību un palīdzētu atrast potenciālos sadarbības partnerus. Tajā brīdī es jutos mazs. Ja vārdu mazs varētu uzrakstīt trīsreiz sīkākā izmērā nekā visus pārējos šī stāsta vārdus, tad tieši tik mazs es jutos, dodoties ciemos uz vienu no BNI grupām. Bet mani patiesi pārsteidza, ka uzņēmēji nevis nicināja vai skatījās no augšas, domājot “ai, kas tu tāds esi, man neinteresē”, bet gan centās saprast, ko es daru, ko vDisain spēj paveikt un kā viņi paši var šo labo lietu nest tālāk.

Tajā brīdī sapratu, ka man tas ir vajadzīgs. Man vajag būt šeit ne tikai kā uzņēmuma pārstāvim, jo tā ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, bet arī kā personai. Atrasties starp uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri nav izvēlējušies strādāt pie kāda cita, bet paši radījuši darba vietas sev un citiem, sniedz milzīgu iedvesmu un rosina jaunas idejas.

Es jutos iedvesmots, jo, skatoties uz šiem uzņēmējiem, sapratu – es arī varu būt kā viņi. Jā, man vēl daudz kas ir priekšā, bet cik gadus viņi ir ieguldījuši, lai nonāktu tur, kur ir tagad, un cik ilgi es? Pāris mēnešus! Tas nebūtu objektīvi salīdzināt – var tikai smelties idejas. Un tieši to es arī darīju. Es apzināti tikos ar uzņēmējiem, lai dzirdētu viņu stāstus: kā viņi sākuši, kādus soļus spēruši un ko darījuši, lai nokļūtu līdz tam, kur ir šodien. Svarīgi ir mācīties no savām kļūdām, bet vēl vērtīgāk – mācīties no citu pieredzes. BNI man deva vidi, kurā ir cilvēki ar zināšanām un pieredzi, kas jau sasnieguši to, uz ko es tiecos. Kāpēc gan neizmantot iespēju augt ātrāk, mācoties no viņiem?

Acīmredzot BNI Londonderry grupas vadība manī saskatīja potenciālu, jo drīz pēc iestāšanās man piedāvāja iesaistīties dažādos amatos – sākot ar atbalsta darbiem un pavisam drīz arī nopietnākās lomās, tostarp izaugsmes viceprezidenta amatā. Tas nebija viegli. Manī vēl dzīvoja tas “mazais” zēns, kurš klusi čukstēja: “Ko es te vispār daru? Kā gan es varu salīdzināt sevi ar cilvēkiem, kuriem ir 10, 20 vai 30 gadu pieredze biznesā?”

Bet, ja reiz amatu piedāvā, tātad tam ir iemesls. Vadība saskatīja manī to, ko pats vēl nebiju pamanījis. Sakodu zobus, saņēmos un piekritu. Tajā pašā brīdī sapratu arī to, ka šis amats prasīs daudz laika. Turklāt tieši tajā laikā sāka parādīties arvien vairāk klientu, gan pateicoties BNI iespējām, gan no citiem avotiem. Man kļuva skaidrs viens: MAN PIETRŪKS LAIKA. Es nepaspēšu vienlaikus vadīt BNI un attīstīt vDisain. Priekšā bija divas izvēles – vai nu meklēt komandas biedrus vDisain, vai arī no kaut kā atteikties.

Pateikt “nē” vienmēr šķiet vieglāk un drošāk… vismaz sākumā. Taču bieži vien mēs tikai vēlāk saprotam, ka visvairāk sāp tie “nē”, kuru vietā vajadzēja pateikt “jā”. Tā nu komandai pievienojās pirmie divi cilvēki, kuriem uzticēju gan esošos, gan jaunos klientus.

Neieslīgšu detaļās par savas dzīves pēdējiem trim gadiem, bet gribu tikai pateikt, ka šajā laikā esmu iemācījies vadīt 12 uzņēmēju komandu – bez jebkādiem finansiāliem instrumentiem, ar ko viņus motivēt vai virzīt uz priekšu. Vienīgais ceļš, pildot izaugsmes viceprezidenta pienākumus, bija palīdzēt katram atrast savu personīgo ieguvumu un iekšējo motivāciju. Vēlāk, jau prezidenta amatā, mācījos strādāt ar viceprezidentiem, kuriem pašiem ir savi izaicinājumi, personīgās izaugsmes pārbaudījumi un komandas, ko viņi vada.

Kādreiz, šī stāsta sākumā, mana domāšana bija pavisam cita. Nereti pat tieši tā arī teicu potenciālajam klientam: “Mēs esam ar milzīgu pieredzi, un, ja pēc mūsu sarunas tu nevēlēsies neko pirkt, manā dzīvē tas neko nemainīs.” Tagad saprotu, ka tas skanēja augstprātīgi un lecīgi, lai gan patiesībā es to tā nedomāju.

Šobrīd es domāju un runāju citādi: “Kā es jums varu palīdzēt? Varbūt varēšu, varbūt nē. Ja varēšu – lieliski. Ja nē, ieteikšu, pie kā vērsties. Man ir plašs paziņu loks biznesa klubā un vairāki uzticami sadarbības partneri mājaslapu un IT jomā.”

Un šī mentalitāte ir nesusi kolosālus rezultātus! Šajā mēnesī mēs apgrozījām tikpat, cik visa 2023. gada laikā. Tagad esam 7 cilvēku komanda Latvijā ar trim attīstītiem nozares virzieniem. Visi komandā ir motivēti un strādā nevis kā darbinieki, bet ar attieksmi: mēs veidojam šo kopā. Mēs esam komanda. Solīti pa solītim.

Un pats svarīgākais – esmu starp cilvēkiem, par kādu pats kādreiz vēlētos kļūt. Tas dod man spēku, iedvesmo un atbalsta ikvienā brīdī. Tā ir enerģija, ko saņemu un ko tālāk nododu savai komandai.