Jau pirms brauciena uz Grieķiju man bija sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Vietējais sadarbības partneris nesasniedza rezultātus, ko bijām plānojuši, tāpēc nolēmu situāciju novērtēt klātienē. Mūsu uzņēmumam tur bija pārstāvniecība, un Atēnās notika nozīmīgs pasākums ar mūsu zīmola stendu, tāpēc devos pārliecināties, ka viss strādā visaugstākajā līmenī. Situācija bija īpaši svarīga, jo neilgi pirms tam par mūsu investoru bija kļuvis pasaules līmeņa tenisists Novaks Džokovičs (Novak Djokovic), kurš bija pārcēlies uz dzīvi Grieķijā, un mēs vēlējāmies apliecināt, ka spējam profesionāli pārstāvēt zīmolu un attīstīties šajā tirgū pareizajā virzienā. Taču realitāte izrādījās pavisam cita.

Jau pirmajās dienās kļuva skaidrs, ka manas bažas bija pamatotas. Esošais sadarbības partneris savu darbu neveica tādā līmenī, kādu sagaidījām. Solītie apgrozījumi netika sasniegti, izvirzītie mērķi virzījās uz priekšu pārāk lēni, un kopējais iespaids par mūsu pārstāvniecību nebija tāds, kādu vēlējos to redzēt. Tajā brīdī sapratu, ka sadarbības partneris būs nekavējoties jāmaina.

Situāciju sarežģīja tas, ka Grieķijā man bija tikai viena nedēļa. Meklēju iespējamos variantus, veicu aukstos zvanus, rakstīju, organizēju tikšanās un centos pēc iespējas ātrāk atrast risinājumu. Paralēli meklēju kontaktus arī caur BNI. Tobrīd organizācijā darbojos tikai otro gadu, taču zināju, ka biedri var apmeklēt grupas arī citās valstīs, tāpēc nodomāju – kāpēc nepamēģināt?

Sameklēju BNI Athena reģionālo direktoru un sarunāju ar viņu 1-2-1 tikšanos. Viņš ieteica divas grupas, kuras apmeklēt, pastāstīja par biedriem un palīdzēja orientēties vietējā BNI vidē. Aizgāju uz pirmo tikšanos, nopičoju sevi, izstāstīju, ko meklēju un kādā situācijā esmu nonācis. Jau pēc pirmās tikšanās cilvēki nāca klāt ar kontaktiem un ieteikumiem. Arī otrajā grupā biedri bija ļoti atsaucīgi un dalījās ar saviem kontaktiem, taču viens ieteikums izrādījās īpaši vērtīgs.

Kad tikšanās jau tuvojās noslēgumam, man pienāca klāt kāds biedrs un teica: "Klausies, nezinu, vai tas derēs, bet es vienam fizioterapijas preču uzņēmējam esmu būvējis māju. Viņam laikam ir klīnikas un veikali. Varbūt jums ir vērts satikties." Paskatījos, par kuru uzņēmumu ir runa, un sapratu, ka tas ir tieši tas, ko meklēju. Nevis viens no iespējamiem variantiem vai kontakts, kuru varētu apsvērt. Tas bija mans ideālais sadarbības partneris.

Jau nākamajā dienā mēs satikāmies, un kļuva skaidrs, ka interese par sadarbību ir abpusēja. Notikumi attīstījās strauji – pēc nedēļas mūsu reģionālais pārstāvis Grieķijā jau bija nomainīts, un sadarbību turpinājām ar jauno partneri. Ar šo uzņēmumu veiksmīgi sadarbojamies vēl šodien.

Visvairāk mani pārsteidza tas, cik ātri viss notika. Es biju svešā valstī, kur cilvēki runā citā valodā, darbojas citā biznesa vidē un man bija tikai dažas dienas, lai atrisinātu nopietnu problēmu. Un tad viens nejaušs kontakts pēc BNI tikšanās atrisināja problēmu, kurai tajā brīdī neredzēju skaidru risinājumu. Līdz tam biju dzirdējis stāstus par ieteikumiem, kontaktiem un iespējām, bet šī bija pirmā reize, kad to tik spilgti piedzīvoju pats. Notikumi salikās kopā tik precīzi, ka brīžiem pašam bija grūti noticēt, ka tas viss notiek pa īstam. Sajūta bija kā Netflix seriālā.

Vispār uz BNI rītu pirmo reizi atnācu kā Jāņa Blūma aizvietotājs. Pats koncepts man ļoti patika, taču agrie rīti nebija mans iecienītākais formāts. Kad veidojās BNI Steinhauer grupa ar tikšanās laiku plkst. 11.00 un spēcīgu dibinātāju sastāvu, es sapratu, ka šeit ir vide, kurā noteikti vēlos būt. Man vienmēr ir bijis svarīgi atrasties starp cilvēkiem ar līdzīgu domāšanu, ambīcijām un attieksmi pret dzīvi.

Lielu pienesumu deva arī prezidentūras laiks grupā. Katru nedēļu domāju par to, kā iedvesmot biedrus vairāk tīkloties, vairāk izmantot kontaktus un vairāk pamanīt iespējas sev apkārt. Interesanti, ka šajā procesā pats sāku daudz vairāk pamanīt iespējas. Jo vairāk palīdzēju citiem veidot kontaktus un sadarbības, jo vairāk sapratu, cik daudz vērtīgu iespēju patiesībā ir mums visapkārt.